tradehub
#
  • facebook
  • twitter
  • youtube

Maijā Latvijā ar diviem koncertiem uzstāsies balalaikas Paganīni – Aleksejs Arhipovskis
24.04.2010


alex_int

8. maijā plkst. 19:00 Daugavpils teātrī un 10. maijā plkst. 19:30 Maskavas namā Rīga koncertēs balalaikas Paganīni – Aleksejs Arhipovskis no Krevijas. Sākotnēji spēlējis Zikinas ansamblī, uzsācis savu solo karjeru un pierādījis, ka trīs stīgas ir tikai iztēles limits. Visi Alekseja Arhipovska koncerti izraisa nemainīgu sajūsmu: „Aleksejs Arhipovskis – krievu balalaikas Paganīni!” „Kā Aleksejam Arhipovskim ir izdevies apvienot visu pasaules mūziku šajā šķietami primitīvajā instrumentā, kas lielākajai daļai asociējas ar vienkāršām krievu tautas melodijām?!” „Alekseja Arhipovska rokās balalaika skan pārmaiņus kā arfa, kā klavesīns, kā bandžo un visbeidzot kā visu laiku un tautu stīgu instrumenti vienlaikus.” Preses atzinība: Reportāža no festivāla, kas veltīts muzikālā portāla „Zvuki.ru” firmas Fender sešdesmitajai gadadienai.

„... Aleksejs Arhipovskis, kuru sagaidīja ar nedaudz izbrīnītiem aplausiem, uzstājās tā, ka pēc tam būtu vajadzējis vakara programmu neturpināt. Pasaules klases virtuozs, kas balalaikas spēli ne tikai pārvalda, bet gan spēlē, pārsniedzot saprāta robežas, un ar atskaņoto desmit minūšu garo etīdi pilnībā „izdzēsa” visus pirms viņa rādītos tehniskos paņēmienu, un arī no mūzikas viedokļa bija par galvas tiesu radošāks.”

Žurnāls Audio Video:

„Balalaikas spēlmanis Aleksejs Arhipovskis kļuva par sensāciju uzreiz pēc viņa parādīšanās plašākas publikas priekšā. Viņš burtiski apturēja ģitāras (!) mūzikas festivālu Maskavas Centrālajā mākslinieku namā, kur spēlēja 10 minūšu garu solo, demonstrējot satriecošu muzikālo meistarību un aktiermākslu. Tas bija īsts teātris – virtuoza spēle un galvu reibinoši izpildījuma triki, mīmika un žesti. Daudzi klausītāji salīdzina Arhipovski ar nevienu citu kā pašu Hendriksu!”

Aleksejs Arhipovskis dzimis 1967. gada 15. maijā Krasnodaras novada Tuapsas pilsētā. Kaislību uz mūziku viņš mantojis no tēva, kas bērnībā spēlēja ermoņikas, savukārt 50-tajos gados – akordeonu. Mājās bieži skanēja mūzika. 9 gadu vecumā Arhipovskis iestājās mūzikas skolā balalaikas klasē. Mācību laikā viņš vairākkārt piedalījās un guva panākumus pilsētas un novada konkursos. Beidzot mūzikas skolu, viņš sniedza pirmo solokoncertu, kas sastāvēja no divām daļām. 1982. gadā viņš iestājās Gņesinu Valsts Mūzikas pedagoģijas institūtā tautas instrumentu nodaļā ar balalaikas specializāciju Valērija Jevgeņjeviča Zažigina klasē. 1985. gadā kļuva par 3. Viskrievijas tautas instrumentālistu konkursa laureātu. Pēc institūta absolvēšanas kopš 1989. gada strādāja kā solists Smoļenskas krievu tautas mūzikas orķestrī V.P. Dubrovska vadībā. Tieši tur aizsākās eksperimenti balalaikas-solo jaunu izteiksmes iespēju jomā. 1998. gadā Arhipovski uzaicināja piedalīties Valsts Akadēmiskajā krievu tautas mūzikas ansamblī „Rossija” L.G. Zikinas vadībā. Kopā ar ansambli viņi sniedza viesizrādes neaptveramajos Krievijas plašumos un ārvalstīs. 2002.–2003. gadā viņš sāka sadarboties ar Stasa Namina Centru. Kā solists piedalījās Krievijas Kultūras festivālos, kas notika ASV, Ķīnā Dienvidkorejā, Vācijā, Francijā, Spānijā un Bulgārijā. Kopš 2003. gada piedalās „Etnosfera” organizācijā (www.etnocenter.ru), festivālā „Mamakobo” (www.mamakabo.ru), kas pārstāv krievu moderno mūziku, kas neatbilst tradicionālajam formātam. No 2007. līdz 2009. gadam piedalījās Dmitrija Maļikova projektā „Pianomaņija”, spēlēja noslēguma svinību koncertā festivālā „Slavjanskij bazar”, kā arī spēlēja Andreja Tarkovska 1. kinofestivāla atklāšanas ceremonijā Ivanovas pilsētā utt. Turklāt viņš ir piedalījies dažādos džeza festivālos Krievijā un ārzemēs, spēlējis radio un televīzijas raidījumos, valsts koncertos un samitos. Pēdējo gadu laikā aktīvi sniedz vieskoncertus Krievijā un ārvalstīs. .

Biļetes uz koncertiem iespējams iegādāties Maskavas nama, Daugavpils teātra un  Biļešu serviss kasēs, mājas lapā.